Aicinām izteikt viedokli par plānoto starpteritoriālo sadarbības projektu “Lauku uzņēmēju stāsti”

Biedrība “Saldus rajona attīstības biedrība” sadarbībā ar 9 Latvijas vietējām rīcības grupām – “Darīsim paši!”, “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA”, “SATEKA”, “Vidusdaugavas NVO centrs”, “Kandavas Partnerība”, “Alūksnes lauku partnerība”, “Krāslavas rajona partnerība”, “Ropažu Salaspils partnerība” un “Aizkraukles rajona partnerība”  – plāno īstenot starpteritoriālu sadarbības projektu “Lauku uzņēmēju stāsti”.

Projektu plānots īstenot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) biedrības “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas ietvaros, rīcībā “Vietējo kopienu iniciatīvas”.

Projekta mērķis ir veicināt lauku uzņēmēju zināšanu un pieredzes apmaiņu starp projekta partneru teritoriju uzņēmējiem un vietējām rīcības grupām, stiprinot sadarbību, uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju lauku teritorijās, kā arī veicinot LEADER atbalsta rezultātā attīstīto uzņēmumu atpazīstamību un pieredzes pārnesi starp partneru teritorijām.

Projekta ietvaros tiks organizēta viena pieredzes apmaiņas diena, kuras laikā notiks četri paralēli pieredzes apmaiņas braucieni pie lauku uzņēmējiem partneru teritorijās. Braucienos piedalīsies vietējo rīcības grupu pārstāvji, kuri iepazīs uzņēmumus, kas attīstījušies ar LEADER atbalstu, dalīsies pieredzē un stiprinās sadarbību starp teritorijām. Projektā piedalīsies visu partneru teritoriju pārstāvji, nodrošinot pieredzes apmaiņu un iegūto zināšanu pārnesi.

Projekta īstenošanas laiks: 2026. gada 15. aprīlis – 30. jūnijs.

Aicinām vietējo sabiedrību izteikt viedokli par plānoto projektu, iesniedzot priekšlikumus, ierosinājumus vai iebildumus līdz 2026. gada 5. martam, rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

23.oktobra vakarā Strenču tautas nama mājīgajā zālē strencēnieši pulcējās, lai meklētu kopīgu atbildi uz jautājumu – kā būt turpmāk. Sanākušie bija vienisprātis, ka “kaut kas ir jādara”, lai dzīve visiem tik mīļajā pilsētiņā kļūtu pašiem interesantāka un notikumiem bagātāka. Iedvesmošanā darbiem un ideju ģenerēšanā palīdzēja darbnīcas vadītājas Kristīnes Kodes stāsti par aktīvu kopienu, tostarp viedo ciemu, darbošanos citviet Latvijā. Darbnīcas sākumā dalībniekiem tika lūgts padomāt, ko viņi gribētu Strenčos, ja viņiem būtu “miljons”. Šajā aktivitātē izkristalizējās jau daudzmiljonu attīstības plāns gan ar nereālām, gan visnotaļ īstenojamām idejām, kur gan bez pašvaldības iesaistes nekādi neiztikt. Pēc tam, darbojoties komandās dalībnieki strādāja jau pie tādu iniciatīvu saraksta, kuras paši varētu īstenot, vienlaikus nosakot gan trūkumus, kas varētu traucēt īstenošanai, gan pozitīvos aspektus, kas varētu palīdzēt. Liela daļa no sarakstās minētajām bija dažādas sportiskas āra aktivitātes, kas nebūt neprasa lielu finansējumu, dalībnieki secināja – atliek tikai darīt. Nobeigumā sanākušie vienojās par vienu no pirmajiem darāmajiem darbiem veiksmīgai iniciatīvu īstenošanai – kopīgas aktīvo iedzīvotāju whatsapp grupas izveide.

Pasākums notika projektā “Ceļā uz viedām un darboties gribošām kopienām”, kuru finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Tiek izsludināta piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam intervencē “Darbību īstenošana saskaņa ar vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” (LA19) aktivitātēs "Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas" un "Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas".

Projektu iesniegumu pieņemšanas laiks: 2026. gada 19. janvāris – 2026. gada 19. februāris

Projektu iesniegumi tiks pieņemti šādās vietējās attīstības stratēģijā noteiktajās rīcībās:

Mērķis 1 Vietējās ekonomikas attīstība

Rīcība 1.1. Jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo attīstīšana un realizācija tirgū – paredzētais finansējums – 300 000 EUR

Rīcība 1.2. Tūrisma nozares pakalpojumu attīstība – paredzētais finansējums – 140 000 EUR

Mērķis 2 Dzīves vides kvalitātes uzlabošana

Rīcība 2.2. Aprīkojuma un inventāra iegāde sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai – 

Paredzētais finansējums – 60 000 EUR

Rīcība 2.3. Vietējo kopienu iniciatīvas – paredzētais finansējums – 95 000 EUR

Kopējais pieejamais atbalsta apmērs – 595 000 EUR

Adrese un vieta, kur var iepazīties ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības (SVVA) stratēģiju:

Biedrības „Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” birojs

Nākotnes ielā 3, Trikāta, Trikātas pagasts, Valmieras novads, LV-4731

Ar SVVA stratēģiju var iepazīties arī biedrības mājas lapā www.zgauja.lv (https://zgauja.lv/leader/leader2023-2027 ), kā arī Lauku atbalsta dienesta mājas lapā www.lad.gov.lv (https://www.lad.gov.lv/lv/pieteiksanas-termini-uz-pasakumu-elfla-2023-2027)

Projekta iesniegumus var iesniegt tikai Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). 

Kontaktinformācija:

Administratīvā vadītāja Linda Krūmiņa, t. 29163859

Administratīvās vadītājas asistente Dagnija Ūdre, t. 29219477

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Pieredzes braucieni parasti ir viens no iecienītākajiem projektu pasākumiem un šis projekts nav izņēmums – ne jau tāpēc, ka tā būtu kāda izklaide, mūsdienās cilvēki bieži ar nožēlu atsaka dalību, jo atbrīvoties neļauj darba pienākumi vai citi ikdienas pasākumi, bet gan tāpēc, ka tajos var gūt nepastarpinātu pieredzi par to, kā citi cilvēki vai kopienas rod risinājumus dažādiem izaicinājumiem, kas raksturīgi gandrīz visur, piemēram, sarūkošais iedzīvotāju skaits laukos, ar izglītību un sabiedrisko transportu saistītas problēmas un citi aspekti.

Oktobra vidū devāmies otrajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Latgales pusi. 

Pirmā pieturas vieta gan bija tepat pie Alūksnes – viedais ciems Jaunanna, kur mūs ar izsmeļošu prezentāciju un stāstu par Jaunannas kopienas attīstību un ceļu uz viedā ciema atpazīstamības zīmes iegūšanu sagaidīja viedā ciema idejas uzturētājas Jaunannas kultūras centra vadītāja Elita Jansone un uzņēmuma “Gustiņš” pārstāve Baiba Gusta, atklājot arī, cik nozīmīga ir uzņēmēju iesaistīšanās kopienas aktivitātēs. Cienājāmies arī ar “Gustiņa” ražotnē gatavotajiem gardumiem un uzzinājām arī par to, ka “Gustiņš” vairākas izejvielas saviem ražojumiem iepērk tepat no vietējiem ražotājiem kaimiņos – arī tāda sadarbība stiprina kopienu. 

Tālāk ceļš veda uz Upītes viedo ciemu pierobežā – šeit kopienas viedums un arī vienotība izpaužas kultūras un tautas tradīciju kopšanā un uzturēšanā. Ar to mūs iepazīstināja Upītes Nemateriālā kultūras mantojuma centra vadītājs Andris Slišāns. Šī vieta visus apbūra ar savu spēku un neatlaidību – tik mazs ciemats, bet tādi plāni un ambīcijas! Un skatoties uz paveikto rodas pārliecība – viņi to sasniegs. Jo kādai gan apņēmībai jābūt, lai biedrība iegādātos bijušās skolas ēku, turklāt ne jau par dažiem eiro! No Upītes pieredzes mācījāmies līdzīgu mācību kā bijām dzirdējuši iepriekšējā pieredzes braucienā Mālpilī – ir jāsāk ar mazumiņu, ar “neko”, un jāvirzās uz mērķi soli pa solim, pretējā gadījumā, lielo pabeigtību gaidot, nekas vispār netiks uzsākts.

Netradicionālu pusdienu piedāvājumu baudījām Rekovas dzirnavās, uz kurieni mūs pavadīja un ar šis vietas izveides vēsturi iepazīstināja Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra vadītāja Mārīte Orniņa. 

Visbeidzot devāmies uz Ludzas novada Salnavas pagastu, kur mūs uzņēma biedrības “Kūzuls” pārstāves Valentīna Kirsanova un Anna Danča. Arī Salnavā kopienu, kā izrādās, satur kopā mūzikas un kultūras pasākumi, tie šeit spēj piesaistīt visus, arī jauniešus. Vienlaikus tomēr dāmas atzina, ka kopienas pastāvēšanu un viedā ciema idejas uzturēšanu spēcīgi ietekmē arī citviet lauku teritorijās sastopamie izaicinājumi – autobusu maršrutu slēgšana, jauniešu aizplūšana, pakalpojumu nepieejamība. 

 Mājupceļā sarunās brauciena dalībnieki izteica apbrīnu par satikto kopienas pārstāvju neatlaidību un izturību, darbojoties savas vietas labā, un prasmi izmantot pieejamos ierobežotos resursus. Tika arī izteikti novērojumi par to, cik nozīmīgs kopienai ir spēcīgs līderis. Tāpat atzina, ka bieži vien nenovērtē to, kas šobrīd pieejams pašu kopienās, un ka jāturpina apzināt savus resursus un mācīties tos izmantot kopienas attīstībai.

Brauciens notika projektā “Ceļā uz viedām un darboties gribošām kopienām”, kuru finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.