Latgales viedo ciemu stāsti – pieredzes brauciens

Pieredzes braucieni parasti ir viens no iecienītākajiem projektu pasākumiem un šis projekts nav izņēmums – ne jau tāpēc, ka tā būtu kāda izklaide, mūsdienās cilvēki bieži ar nožēlu atsaka dalību, jo atbrīvoties neļauj darba pienākumi vai citi ikdienas pasākumi, bet gan tāpēc, ka tajos var gūt nepastarpinātu pieredzi par to, kā citi cilvēki vai kopienas rod risinājumus dažādiem izaicinājumiem, kas raksturīgi gandrīz visur, piemēram, sarūkošais iedzīvotāju skaits laukos, ar izglītību un sabiedrisko transportu saistītas problēmas un citi aspekti.

Oktobra vidū devāmies otrajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Latgales pusi. 

Pirmā pieturas vieta gan bija tepat pie Alūksnes – viedais ciems Jaunanna, kur mūs ar izsmeļošu prezentāciju un stāstu par Jaunannas kopienas attīstību un ceļu uz viedā ciema atpazīstamības zīmes iegūšanu sagaidīja viedā ciema idejas uzturētājas Jaunannas kultūras centra vadītāja Elita Jansone un uzņēmuma “Gustiņš” pārstāve Baiba Gusta, atklājot arī, cik nozīmīga ir uzņēmēju iesaistīšanās kopienas aktivitātēs. Cienājāmies arī ar “Gustiņa” ražotnē gatavotajiem gardumiem un uzzinājām arī par to, ka “Gustiņš” vairākas izejvielas saviem ražojumiem iepērk tepat no vietējiem ražotājiem kaimiņos – arī tāda sadarbība stiprina kopienu. 

Tālāk ceļš veda uz Upītes viedo ciemu pierobežā – šeit kopienas viedums un arī vienotība izpaužas kultūras un tautas tradīciju kopšanā un uzturēšanā. Ar to mūs iepazīstināja Upītes Nemateriālā kultūras mantojuma centra vadītājs Andris Slišāns. Šī vieta visus apbūra ar savu spēku un neatlaidību – tik mazs ciemats, bet tādi plāni un ambīcijas! Un skatoties uz paveikto rodas pārliecība – viņi to sasniegs. Jo kādai gan apņēmībai jābūt, lai biedrība iegādātos bijušās skolas ēku, turklāt ne jau par dažiem eiro! No Upītes pieredzes mācījāmies līdzīgu mācību kā bijām dzirdējuši iepriekšējā pieredzes braucienā Mālpilī – ir jāsāk ar mazumiņu, ar “neko”, un jāvirzās uz mērķi soli pa solim, pretējā gadījumā, lielo pabeigtību gaidot, nekas vispār netiks uzsākts.

Netradicionālu pusdienu piedāvājumu baudījām Rekovas dzirnavās, uz kurieni mūs pavadīja un ar šis vietas izveides vēsturi iepazīstināja Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra vadītāja Mārīte Orniņa. 

Visbeidzot devāmies uz Ludzas novada Salnavas pagastu, kur mūs uzņēma biedrības “Kūzuls” pārstāves Valentīna Kirsanova un Anna Danča. Arī Salnavā kopienu, kā izrādās, satur kopā mūzikas un kultūras pasākumi, tie šeit spēj piesaistīt visus, arī jauniešus. Vienlaikus tomēr dāmas atzina, ka kopienas pastāvēšanu un viedā ciema idejas uzturēšanu spēcīgi ietekmē arī citviet lauku teritorijās sastopamie izaicinājumi – autobusu maršrutu slēgšana, jauniešu aizplūšana, pakalpojumu nepieejamība. 

 Mājupceļā sarunās brauciena dalībnieki izteica apbrīnu par satikto kopienas pārstāvju neatlaidību un izturību, darbojoties savas vietas labā, un prasmi izmantot pieejamos ierobežotos resursus. Tika arī izteikti novērojumi par to, cik nozīmīgs kopienai ir spēcīgs līderis. Tāpat atzina, ka bieži vien nenovērtē to, kas šobrīd pieejams pašu kopienās, un ka jāturpina apzināt savus resursus un mācīties tos izmantot kopienas attīstībai.

Brauciens notika projektā “Ceļā uz viedām un darboties gribošām kopienām”, kuru finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.