Vidzemes viedo ciemu stāsti - pieredzes brauciens

25.augustā mūsu partnerības aktīvāko kopienu pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā pie vairākiem viedajiem ciemiem tepat Vidzemē - uz Zadiņiem Smiltenes novadā, Mālpili Siguldas novadā un Krapes muižu Ogres novadā. Vēlējāmies noskaidrot, kā attīstījusies sadarbība šajās kopienās, kā tās veidojušās, kā un kāpēc lēmušas pieteikties Viedā ciema atpazīstamības zīmei, un ko praktiski nozīmē būt par viedo ciemu.

Satikām fantastiski iedvesmojošus un aizrautīgus vietējo kopienu darba kopējus - Elgaru Felci no Zadiņu kopienas, Mālpils viedā ciema dvēseli Kristīni Jonīti-Jurkēviču, Mālpils iedzīvotāju padomes vadītāju Rolandu Osi un amatnieku darbnīcas “Baložu māja” saimniekus Sarmīti un Jāni Baložus, un visbeidzot Jāni Baltaču un Inetu Bulavu no viedā ciema “Krapes muiža”.

Zadiņos uzzinājām par šīs kopienas veidošanās pamatā esošo filozofiju, katras kopienas ģimenes stāstu un dalību kopienas darbu veikšanā.Kopienā uz dzīvošanu tiek pieņemtas ģimenes ar līdzīgu dzīves uztveri, attieksmi pret dabu un tās piedāvātajiem resursiem, un gatavību sadarboties saskaņā ar Zadiņu kopienas pastāvēšanas pamatprincipiem. Apskatījām apkārtni, izpētījām ērmriteņu meistara Gata Kreicberga darinājumus, gan bez paša saimnieka klātbūtnes, bet Elgars zināja visu izrādīt un pastāstīt, kas bija reāls piemērs kopienas darbībai praksē – visas kopienas ģimenes zina visu viena par otru un var uzņemt ciemiņus un iepazīstināt ar visu kopienā notiekošo, ne tikai savu sētu. 

Līdzīgi un tomēr atšķirīgi darbojas kaimiņu apvienība, jeb viedais ciems “Krapes muiža” – te bijušās Krapes muižas apkārtnē kopā darbojas četras kaimiņu saimniecības, ar savu darbošanos cenšoties piesaistīt arī citus tuvākus un tālākus kaimiņus. Katrs dara savu darāmo, bet ciemiņus uzņem visi kopā – pēc iespējām. Šajā reizē klātienē iepazināmies ar divām saimniecībām - ciemojāmies Krapes Ūdensdzirnavās pie saimnieka Jāņa Baltača un viņa sievas Vinetas. Tur arī baudījām gardu pusdienu zupu un klausījāmies šīs kopienas stāstu par ceļu uz viedā ciema atpazīstamības zīmes iegūšanu, un ko tas ir devis. Daudz sadarbības piemēru minēja kaimiņu “Parku” mājas saimniece Ineta Bulava, kas audzē avenes un nodarbojas ar liofilizētu produktu ražošanu. Tikām iekārdināti apmeklēt Krapes muižas zaļumballi jau tūlīt, 30.augustā, kā arī februārī baudīt tradicionāli rīkoto sveču ceļu. Abi saimnieki minēja, ka šos pasākumus nevarētu īstenot bez brīvprātīgajiem palīgiem no kaimiņu mājām. 

Visbeidzot, daudzas vērtīgas atziņas dzirdējām no Mālpils viedā ciema aktīvistiem Kristīnes Jonītes-Jurkēvičas un Rolanda Oša, kuru Mālpilī un arī citviet zina kā Kafijas rūķi, jo viņa izlolota Mālpilī darbojas kafijas grauzdētava. Sarunas risinājās ap kopienas brīvprātīgā darba nozīmi kā pierādījumu lietu nepieciešamībai sarunās ar pašvaldību un vietējo mājražotāju tirgu kā būtisku kopības elementu. Kristīne uzsvēra, cik būtiski kopienai ir par sevi stāstīt plašāk, jo citādi neviens neuzzinās par tās labajiem darbiem. Tad devāmies apmeklēt amatnieku darbnīcu “Baložu māja”, kur saimnieks Jānis sagaidīja mūs ar paša sacerētu veltījumu dzejā. Jāņa atziņa – nevajag gaidīt, kamēr viss būs perfekti sakārtots, vajag sākt darīt un uzlabot lietas darīšanas procesā, citādi darbošanās nesāksies nekad. Vienlaikus Kristīne piemetināja, ka jāsaprot, ka pat aktīvie kopienas cilvēki nevar vienmēr būt aktīvi, taču ir būtiski “gulēt mērķa virzienā”, ar to saprotot, ka pat mazākas aktivitātes brīžos jāsaglabā kopienas attīstības stratēģiskais redzējums.

Brauciens notika projektā “Ceļā uz viedām un darboties gribošām kopienām”, kuru finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.